Lolitas Brinumputns—A Latvian MusicalJune and July, 2002 in New York and
Chicago (Latvian Song and Dance Festival)

Andreja Jansona un Alberta Legzdiņa mūzikālais teātris
LOLITAS BRĪNUMPUTNS
(pēc Annas Brigaderes lugas)

Libretists

Arnolds Auziņš

Dziesmu tekstu autori

Anna Brigadere un Alberts Legzdiņš

Komponists un diriģents

Andrejs Jansons

Režisors

Valdis Lūriņš

Palīgrežisors

Laimonis Siliņš

Horeogrāfe

Tamāra Ēķe

Scenogrāfs

Aldis Kļaviņš

Vokālā pedagoģe un kormeistare

Brigita Alka

Pianists

Uga Grants

Izrādes vadītājs un gaismotājs

Māris Rence

Grimētāja

Ramona Kļaviņa

Sakārnītis

Laimonis Siliņš

Sūrmīte

Laila Liepiņa, Signe Wurstner

Alnis

Vilnis Birnbaums, Mārcis Manjakovs

Govju gane

Imanta Nīgala

Cūku gans

Aleksis Rācenis

Zosu gane

Anna Jansone

Zirgu gans

Gints Aldiņš

Padomnieks un sūtnis

Andris Padegs

Ķēniņš

Jānis Skujiņš

Ķēniņiene

Aija Pelše, Brigita Siliņa

Poķis

Andris Slokenbergs, Pēteris Zārds

Cintis

Andrejs Gulbis, Artūrs Rūsis

Taurenis

Kaira Kristberga

Krodzinieka meita - Guldze

Aija Auziņa, Baiba Robiņa-Olinger

Krodzinieka meita - Plēne

Nora Treiberga Lund, Ilze Grendze O’Hara

Tumstis

Aldis Kļaviņš

Kroga vijolniece

Lija Augstroze

Princese Lolita

Julia Plostniece, Andra Staško

Lolitas pavadones:

Gantra

Kristīne Zārda-Rencs

Nanda

Sandra Padega Slokenberga

Irīsa

Zane Adamsone

Samta

Daira Ose

Gani, pavadoņi

Gunta Aldzere, Gundega Auziņa, Rūta Auziņa, Līna Bataraga, Silvija Griffina-Vinķele, Indra Ozola, Mārcis Rācenis, Laima Aule-Veide, Atis Zakatistovs

Rekvizitors

Artūrs Rūsis

Daira Ose

Tērpu šuvējas

Aradīne Zārda, Anda Pirvica

Grafiskie mākslinieki

Anita Šēnfelde, Pēters Vecrumba

Administratores

Gunta Aldzere, Dzintra Alversone, Ruta Jostsone, Aina Lidena, Gita Padega, Aija Pelše, Evita Skrīvere, Laura Padega-Zamura

Programmas redaktori

Indulis Lācis, Pēters Vecrumba

Padomnieks

Juris Padegs

Sponsori

New York State Council on the Arts
Music Performance Trust Fund
Ņujorkas latviešu koris
Čikāgas Dziesmu svētku rīcības komiteja
Artūrs Rūsis
Baltec, Inc.

Ņujorkas Latviešu Ev. Luterāņu draudze
Visvaldis Dzenis
Gita un Juris Padegs

Vijoles
Gerald Tarack (koncertmeistars)
Yuki Handa

Alta vijole
Sally Shumway

Cells
Leo Grinhauz

Kontrabass
Mathew Fieldes

Arfa
Margery Fitts

Flauta un pikolo
Theresa Norris

Oboja un angļu rags
Nabuo Kitagawa

Klarnete
Mitchell Kriegler

Fagots
Richard Vrotney

Mežragi
Patricia Hackbarth
Theresa MacDonnell

Trompetes
Oliver Gras
Rick Pierce

Trombons
Steve Shulman

Sitamie instrumenti
Glenn Rhian

Vijoles
David Katz (koncertmeistars)
Mina Zikri

Alta vijole
Benton Wedge

Cells
Matthew Agnew

Kontrabass
Aventino Calvetti

Arfa
Marcia Labella

Flauta un pikolo
Irene Claude

Oboja un angļu rags
Joseph Claude

Klarnete un bassklarnete
Shannon Orme

Fagots
Samuel Banks

Mežragi
Jeremiah Frederick
Mary Jo Neher

Trompetes
John Burson
Richard Cederberg

Trombons
John McAllister

Sitamie instrumenti
George Vanderley

 
LOLITAS BRĪNUMPUTNS

Pirmais cēliens

1. Aina

Meža malā atskan stabules skaņas. Kamēr citi gani iet rotaļās, kazu gane Sūrmīte klausās jauko spēlēšanu. Pati nemācēdama stabuli spēlēt, viņa izaicina spēlētāju sadziedāties (Kam tā skan, tur). Iznāk princis Alnis un cildina viņas dziedāšanu, kamēr Surmīte apbrīno Alņa stabuli. Atrodot kopēju valodu, izveidojas saprašanās un draudzība.

Atskan tauru skaņas; uznāk kēniņš ar savu svītu. Zaudējis acu gaismu, viņš stāsta tautai par savu nelaimi (Vai es stāvu, vai es sēdu). Vēstnesis atnes ziņu par princeses Lolitas brīnumputnu, kuŗa dziesma varot dziedēt ķēniņa nelaimi. Alnis par šo putnu ir dzirdējis (Nav neviens cilvēks vēl redzējis putnu). Galma ļaudis Alni neuzskata par princi un ķēniņiene viņu pat dziļi nicina (Nost no kājām). Ķēniņš sūta savus vecākos dēlus, Poķi un Cinti, meklēt brīnumputnu sakot, kuŗš pirmais atgriezīsies ar putnu, tam atvēlēs valsti. Alnis arī lūdzas ķēniņam, lai ļauj viņam doties uz brīnumpili (Mīļais tētiņ, laid man ar’). Tā kā Alnim nav ne zelta, ne zirga, Sūrmite atved savu koka zirdziņu, kas ar meža gara palīdzību viņus aizved tālāk (Kas mežā dzīvo).

2. Aina

Poķis un Cintis, maldīdamies pa tumšo mežu uziet meža garu, Sakārnīti, kuŗš sildīdamies pie ugunskura, dzied (Tumsa gaismu apēdusi). Brāļi prasa Sakārnītim uguni, bet lai to dabūtu, Sakārnītis liek viņiem stāstīt labus melus, lai varētu izsmieties. Sakārnītis notic brāļu atstāstītam par savu stulbumu un gļēvulību. Tas viņus nokaitina un tie uzbrūk Sakārnītim (Klausies, veci, ko tev teikšu). Ar burvja mājienu Sakārnītis tos uzveic un ietriec mežā. Drīz ierodas Alnis ar Sūrmīti un Sakārnītis arī tiem prasa stāstīt labus melus. Sūrmītes labie meli (Un tā nu vienureiz), izraisa Sakārnītī lielus smieklus. Izsmējies, viņš iedod uguni, kā arī trīs vēlēšanās un burvju kamoliņu, kas rādīs ceļu uz brīnumpili (Ripu, ripo kamoliņš). Alnis un Sūrmīte dodas tālāk.

3. Aina

Tumsta krogā krodzinieka meitas, Guldze un Plēne, draiskojas ar kroga viesiem (Lej, lej, bālēliņ; Nāc ar mani). Tumstis jūt, ka tuvojas divi ar pilnām zelta kulēm. Ātri top plāns, piedzirdīt atnācējus un atbrīvot tos no zelta kulēm. Poķis un Cintis ierodas krogā (Esam divi kēniņdēli).

Stāstīdami, cik vareni un spēcīgi vīri esot, tie pavēl atnest vislabākos ēdienus un dzērienus. Brāļus aicina pie galdiem (Mērcē muti). Labi paēduši un padzēruši, viņi kļūst miegaini.

Ienāk Alnis ar Sūrmīti. Krodzinieka meitas arī viņiem piedāvā dzērienus, bet viņi no visa tā atsakās. Atgriežoties pie Poķa un Cinta, krodzinieka meitas, pielietojot viltību, apmaina zelta kules pret kulēm ar akmeņiem. Sūrmīte klusībā novēro notikušo.

Poķis ar Cinti turpina apsvērt iespējas, kā labāk iegūt brīnuputnu – zagt vai ņemt ar varu. Alnis iebilst, ka brīnuputnu var iegūt tikai ar labu, iemidzinot princesi. Alnis aicina doties pa kamoliņa rādīto ceļu, bet brāļi izrauj kamoliņu no viņa rokām un steidzas prom. Alnis vēlas steigties pakaļ brāļiem (Kas pateikt var), bet kroga kalpi viņu aiztur Poķa un Cinta nesamaksāta rēķina dēļ. Alnis, Sakārnīša pirmās vēlēšanas vārdā, apstādina viņus pārvēršot tos par truliem mietiem. Sūrmīte, sodot viņus, pārvērš zelta kules par kulēm ar akmeņiem, ko krodzinieka meitas atņēma brāļiem.

Otrais cēliens

4. Aina

Savā pilī princese Lolita rotaļājas ar meitenēm (Ik rītiņu agrīna rasa) un stāsta, ka burvju spogulī redz svešniekus steidzamies uz pili nolaupīt brīnumputnu. Ne Lolita, ne meitenes nav dzirdējušas brīnumputnu dziedam (Tup būra ielokā). Lolita jūt, ka drīz nāks cilvēks, kuŗa rokās ir viņas liktenis – atdot brīnumputnu un gredzenu, kamēr pati atradīsies dziļā miegā.

Viens uz otru rādamies, ieveļas Poķis un Cintis. Viņi meklē brīnumputnu un paslēpjas zelta arkā. Tur viņus atrod ar meitenēm un, liekot lekt kā zaķiem, izvada (Cilpo, zaķi). Lolita atskārst, ka burvju spogulis vairs neko nerāda, kas nozīmē, ka drīz piepildīsies viņas liktenis. Atskan Alņa stabules skaņas un viņa ar meitenēm iemieg.

Ienāk Alnis ar Sūrmīti. Alnis apbrīno aizmigušās princeses skaistumu, kamēr Sūrmīte nevar beigt brīnīties par grezno pili. Lolita, kā sapnī, pieceļas, sniedz Alnim savu gredzenu (Izvēlēties man nav grūti) un liek atnest brīnumputnu, kuŗa dziesma atdos redzi aklajiem, noslāpēs naidu un izkliedēs sāpes. Pulkstens sit divpadsmito stundu. Lolitas sapnis beidzas un Alnis ar Sūrmīti steidzas prom.

5. Aina

Poķis un Cintis, iebēguši mežā, spriež ko darīt – putna nav, nebūs arī valsts. Bet kulēs ir zelts! Atraisot kules, izbirst akmeņi. Kamēr abi strīdās un plūcās par to, ka viens otram nozaguši zeltu, atskrien Alnis ar iegūto brīnumputnu un aicina brāļus doties pie tētiņa, lai atdotu tam acu gaismu. Taču vecākie brāļi viņam uzbrūk, nāvīgi ievaino un atņem brīnumputnu.

Sūrmīte izmisumā izmanto pēdējo vēlēšanos un atsauc Sakārnīti. Viņš pamāca, ka Sūrmītei jāslapina prinča seja ar sulu no viņas audzēta un mīlēta koka. Sūrmīte seko norādījumam, Alnis atdzīvojas un pastāsta, ka brāļi viņu ievainojuši un atņēmuši brīnumputnu.

6. Aina

Alnis ar Sūrmīti pārnāk mājās, bet Alnis nevēlās atgriezties tēva pilī ar tukšām rokām un sāpošu sirdi. Tikai tēva mīļo vaigu viņš gan vēlreiz grib apraudzīt pirms dodas pasaulē.

Gani apdzied ķēniņa nelaimi (Ko lai darām), bet ķēniņš izsludina lielus svētkus, jo gudrie dēli pārnesuši brīnumputnu. Brīnumputns tomēr klusē. Poķim un Cintim, par lielu pārsteigumu, pūļa priekšā iznāk princese Lolita ar meitenēm. Viņa meklē, kas viņai zudis – putns, gredzens un princis. Ķēniņiene piedāvā abus vecākos dēlus, starp kuŗiem varot izvēlēties. Pēc abu brāļu neveiksmīgā mēģinājuma uzvilkt Lolitai pirkstā neīstus gredzenus, ko atņēmuši krodziniecēm, Sūrmīte atved Alni. Tas uzvelk Lolitai pirkstā īsto gredzenu (Zināju, ka atradīšu). Sāk dziedāt brīnumputns un ķēniņš atgūst acu gaismu. Alnis aicina Poķi un Cinti atzīt grēkus un piedošanu nopelnīt (Piedot, piedot, kādēļ piedot). Uzticamai ceļa pavadonei Sūrmītei, Alnis dāvina stabuli. Ķēniņš aicina visus uz pili dzert kāzas Lolitai ar Alni (Dārgā princese un draugi), kamēr tauta vēl jaunajam pārim laimi un ilgu mūžu (Lec, saulīte, mēnestiņi).

Kopsavilkumu veica Evita Skrīvere

LOLITA’S MAGICAL BIRD

Act One

Scene I

From the edge of the forest, the sweet melodic sounds of a flute can be heard. While other shepherds frolic, Surmite, the goat herder, listens to the beautiful music. Surmite, who can barely blow her herder’s horn, invites the flautist to a singing duel (Who Plays So Wonderfully, Over There). Prince Alnis, the flautist, appears and compliments her on her singing, while Surmite in turn admires Alnis’ flute. Having found a common language in music, a mutual understanding and friendship begins.

Trumpets sound to announce the arrival of the king and his entourage. Having lost the gift of sight, the king tells his subjects about his tragedy (Am I Standing or Am I Sitting?). A messenger delivers the news that Princess Lolita has a magical bird whose song can heal the king. Alnis has heard about this bird (No One Has Yet Seen This Bird). Members of the court, however, do not consider Alnis a prince and even the queen cannot tolerate her son. Thus, the king sends his oldest sons, Pokis and Cintis, to find the magical bird, promising his entire kingdom to the son who returns with it. Alnis asks the king’s permission to also travel to the magical palace (Dear Father, Let Me Go Too). Alnis has neither gold, nor a horse. Surmite offers him her wooden horse, which transports them with the help of a forest spirit (Who Lives in the Woods?).

Scene II

As Pokis and Cintis wander lost through the forest, they meet the forest spirit, Sakarnitis, who sings as he warms himself by the campfire (Darkness Has Eaten The Light). The brothers ask Sakarnitis to share the light of his fire with them, but before he will do so, they must make him laugh with the retelling of tall tales. Instead of laughing in disbelief at their tales, Sakarnitis believes their foolish stories and laughs at the brothers’ stupidity. Angered by his actions, the brothers attack Sakarnitis (Listen Old Man, What I Have to Tell You). With a wave of his hand, Sakarnitis drives them into the depths of the forest. Soon Alnis and Surmite arrive and Sakarnitis makes the same request of them. Surmite’s entertaining tales (I Remember Once) cause Sakarnitis to laugh hysterically. After such a good laugh, he shares his campfire with the two of them, grants them three wishes, and gives them a magical ball of yarn, which will show them the way to the magical palace. Alnis and Surmite continue their journey.

Scene III

In Tumstis’s Pub, the innkeeper’s daughters, barmaids Guldze and Plene, play pranks on the inn’s customers (Pour, Pour, Brother; Come With Me). Tumstis senses that two strangers are approaching, carrying sacks full of gold. Hurried plans are made to get the newcomers drunk, then rob them of their gold sacks. Pokis and Cintis arrive at the inn (We Are Both the King’s Sons). Boasting about their bravery and strength, they demand to be served the best food and drink. The brothers are seated at a table (Wet Your Whistle). Full with food and drink, they grow weary and fall asleep.

Surmite and Alnis arrive at the inn. The barmaids also offer them drinks, but they refuse. After returning to Pokis and Cintis, the barmaids use trickery to exchange the sack of gold for a bag or rocks. Surmite quietly observes this deception.

Pokis and Cintis continue to weigh their options in attaining the magical bird – whether to steal it or to take it by force. Alnis reminds them that the bird can only be obtained through peaceful means, by putting the princess into a deep and dreamful sleep. Alnis invites his brothers to accompany him along the path indicated by the magic ball of yarn. Instead, the brothers grab the ball of yarn from his hands and run away. Alnis wants to hurry after his brothers (Who Can Tell), but the inn’s servants hold him back to serve the inn until he pays off his brothers’ bill. Using the first of three wishes granted him by Sakarnitis, Alnis freezes the innkeeper, his servants and daughters, so that he and Surmite may escape. Before leaving, Surmite turns the sacks of gold, which the barmaids took from the brothers, into rocks.

Act Two

Scene IV

At the magical palace, Princess Lolita dances with her attendants (Every Morning, An Early Dew) and tells them that in her magical mirror she saw strangers hurrying to the palace to steal the magical bird. Neither Princess Lolita nor her attendants have heard the magical bird sing (Perching in Its Birdcage). Princess Lolita senses that the person in whose hands her fate rests will soon arrive. After putting her into a deep and dreamful sleep, this mystery man will steal away with the magical bird.

Pokis and Cintis charge into the palace, arguing at one another. The princess and her attendants find them and make fun of them by having them jump around and then away like rabbits (Jump, Rabbit). Before Princess Lolita and her attendants can hide the magical bird, they hear the sound of Alnis’ flute and stop as if in a trance. When Princess Lolita looks into her mirror, she cannot see anything, which means that the mirror’s prediction will soon come true. Still in a trance, she and her attendants fall into a deep sleep.

Alnis and Surmite arrive. Alnis is overcome by Princess Lolita’s beauty and Surmite with the grandeur of the palace. In a dreamlike state, Lolita raises herself and gives Alnis her ring (It’s Not Difficult For Me To Decide). She then tells her attendants to get the magical bird, whose song heals the blind and lessens pain and hate, and bestow it along with other gifts to Alnis. The clock strikes midnight and Alnis and Surmite hurry away.

Scene V

Pokis and Cintis, having left the palace and run into the woods, debate what to do next. Without the magical bird, there will be no kingdom for them to share. But they comfort one another with the thought of the gold in their sacks and what they will do with their wealth. However, when they open up the sacks to empty them, only rocks pour out. As they argue over who stole the gold from the other, Alnis arrives with the magical bird. He invites his older brothers to accompany him to their father, to help him regain his sight. Instead, his older brothers attack him, mortally wound him, and take away the magical bird.

Overcome with grief, Surmite uses her last wish and calls for Sakarnitis. He tells her that Surmite must wet the young prince’s entire face with the juices of a tree that she herself has nurtured. Surmite recalls her beloved wooden horse that became a tree, and using its juices, follows Sakarnitis’ instructions to bring Alnis back to life. Surmite revives Alnis, and after regaining his strength, he tells her how his brothers injured him and took away the magical bird.

Scene VI

Alnis and Surmite arrive home. At first, Alnis is ashamed to return to his father’s palace empty-handed and with a wounded heart. However, he changes his mind when he realizes that he wants to see his father’s beloved face just one more time before he heads out into the world on his own.

The shepherds sing about the king’s misfortune (What Shall We Do?), but the king proclaims a holiday, because his wise sons have brought home the magical bird whose song will make him see again. The bird, however, remains silent. To the amazement of Pokis and Cintis, Princess Lolita and her attendants arrive and stand in front of the crowd. Princess Lolita is looking for that which she has lost – the magical bird, her ring, and the prince. The queen offers the princess both of her older sons from which to choose. Pokis and Cintis attempt to place the rings they took from the innkeeper’s daughters on Lolita’s ring finger, but to no avail. Surmite brings Alnis forward. He places the ring destined for Princess Lolita on her ring finger (I Knew That I Would Find You).

The magical bird begins to sing and the king regains his sight. Alnis invites Pokis and Cintis to confess their sins, so that they may be forgiven (Forgive, Forgive, Why Forgive). To express his gratitude to his faithful companion Surmite, Alnis gives her his flute. The king invites everyone to his palace to celebrate the wedding of Alnis and Lolita (Dear Princess and Friends), while his loyal subjects wish the young pair much luck and a prosperous life together (Rise, The Sun and The Moon).

Zane Adamsone (Pavadone-Irīsa) - Patīk mūzika. Patīk būt cilvēkos. Patīk jaunais un radošais. Patīk atrasties procesā. Tādēļ jau dzīve ir skaista. Vai ne?

Gints Aldiņš (Zirgu gans) - Man patīk mūzicēt un dziedāt. Mācos oboju Jaunanglijas konservatorijā. Spēlēju arī kokli un stabuli. Piedalos skolas orķestrī un teātra skolā. Esmu 16 gadus vecs, mācos Buckingham, Braune and Nichols vidusskolā, Cambridge MA., un esmu arī macījies Garezerā un Saulgriežu (Latvijā) vidusskolās.

Gunta Aldzere (Gane) – Dziesma un deja ir vienmēr mani valdzinājusi, tādēļ ar sajūsmu un prieku apsveicu iespēju piedalīties šai Andreja Jansona jaundarbā.

Brigita Alka (Vokālā pedagoģe un kormeistare) - Piedalīšanās Lolitas Brīnumputna iestudēšanā dos man iespēju tikties ar jaukiem, apdāvinātiem cilvēkiem, un piedzīvot jaundarba tapšanu.

Lija Augstroze (Kroga vijolniece) - Man patīk tēlot un dziedāt, tādēļ pieņēmu Andreja Jansona aicinājumu piedalīties Lolitas Brīnumputnā. Jau deviņus gadus studēju vijolspēli un piedalos vairākos orķestros. Mācos 6. klasē Moravian Academy vidusskolā, Bethlehem, PA. Šogad sasniegšu Black Belt līmeni Taekwondo austrumu kaujas paveidā.

Aija Auziņa (Krodzinieka meita-Guldze) - Pirms daudziem gadiem piedalījos dziesmu spēlē Gundega. Nu radās iespēja uzspodrināt apsūbējušo balsi un iekustināt kājas vēlreiz. Gandarījums būs to darīt kopā ar vīru Ati, bērniem Gundegu, Rūtu un Ansim vērojot no malas.

Arnolds Auziņš (libretists) - Rakstnieks un žurnālists - dzimis 1931. gada 29. novembrī Latvijā. Studējis Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē. Strādājis par literārās nodaļas vadītāju bērnu preses izdevumos "Pionieris" (1954-1977) un žurnālā "Draugs" (1977-1991). Rakstījis gan bērniem, gan pieaugušiem.

Gundega Auziņa (Gane) – Esmu skolā tēlojusi vairākas reizes. Man ļoti patīk tēlot uz skatuves.

Rūta Auziņa (Gane) – Man patīk būt uz skatuves. Es vienmēr tēloju labas lomas.

Līna Bataraga (Gane) - Man ir 12 gadi, un brīvlaikā man patīk spēlēt sportus un lasīt. Skolā es mācos spēlēt klarineti; un mājās, klavieres. Dziedāšanu un uzstāšanos esmu iemīlējusi; un tādēļ es gribu piedalīties šajā lugā. Dziesmu svētki nenotiek bieži, un vēl retāk notiek latviešu lugas, kuŗās es varu piedalīties. Es gaidu būt šinī lugā, jo es būšu kopā ar latviešu draugiem un radiem.

Vilnis Birnbaums (Alnis) – Dinozaurs no Homo Novus laikmeta… Sietla, Rīga, Sietla. Radoša personība: godalgots horeografs, virsvadītajs – incenētājs. Dejojis TDA Dancis un Trejdeksnītis, ko arī vadījis. Dziedājis ansamblī “Dzintars.” Lomu skaitā: Sprīdītis, Kārlēns, kā arī vairākas Rogers’a un Hammerstein’a mūzikļos. Mārketinga menedžers Latvijas Nacionālā Operā. Diplomēts architekts. Patīk: mākslinieciskā brīvība, saule, jūŗa un veselīgs dzīves veids. Piedalos, jo Andrejs Jansons mani aicināja.

Tamāra Ēķe (Horeografe) - Braucu pāri Lielajam dīķim, lai noķertu Lolitas Brīnumputnu! Gribu būt ar cilvēkiem, kuŗi spēj aizmirst ikdienas rūpes, spēj pilnībā atdoties vienam vienīgam cēlam mērķim — mākslai. Kaut arī uz pavisam īsu brīdi! Skaistais brīdis paies un atkal Lielais dīķis būs starp mums. Līdz nākam reizei!

Uga Grants (Pianists) – Priecājos par iespēju atkal piedalīties Andreja Jansona jaunajā mūzikālajā pasākumā. Patiesi apbrīnoju visus dalībniekus un izrādes veidotājus, kas tik īsā laika sprīdī ir spējuši sagatavot izrādi tik augstvērtīgā līmenī.

Silvija Griffina-Vinķele (Gane) - Esmu dziedājusi korī tik pat kā visu mūžu, un pēdejos 12 gadus ar Ņujorkas kori. Nezinu kā būs, bet gribu izmeiģināt kautko jaunu!

Andrejs Gulbis (Cintis) - Pabeidzu San Francisco Štata Universitātes drāmas fakultāti. Kopš 1971 gada esmu bijis aktieris "Mazais teātris San Francisco." Piedalījos 2000. g. Garezera Dziesmu dienās, tēlojot Joski Skroderdienas Silmačos. 70'os gados piedalījos San Francisco improvizācijas teātrī "Spaghetti Jam" kopā ar slaveno aktieri Robin Williamsu.

Anna Jansone (Zosu gane) - Man ir 14 gadi un man patīk dejot, dziedāt, zīmēt, lasīt un rakstīt dzejoļus. Esmu piedalījusies vairākos lugu un deju uzvedumos un jūtos, ka tas man dod iespēju izteikties citā līmenī kā tikai rakstītā vārdā. Esmu sajūsmināta par iespēju sadarboties ar tik daudz apdāvinātiem aktieriem, režisoru, un komponistu Andreju Jansonu.

Andrejs Jansons (Komponsists un diriģents) - Pienākuši atkal Dziesmu svētki — piektie pēc kārtas, kuŗos rīcības komiteja aicinājusi mani rakstīt jaunu mūziklu jeb darbu mūzikālam teātrim. Priecājos par izdevību sadarboties ar izcilām teātra personībām no Latvijas un Amērikas, lai kopīgiem spēkiem, varētu celt publikai priekšā kautko no latviešu literatūras klasikas jaunās skaņās.
     Šāds mūzikālā teātŗa pasākums, ar tuvu pie 50 dalībniekiem, prasa neskaitāmas darba stundas no daudz cilvēkiem un lielus līdzekļus, kuŗus nekādā veidā ar pārdotajām biļetēm nevarētu ieņemt, jo biļetes tad būtu tik dārgas, ka neviens tās nevarētu atļauties nopirkt. Tādēļ izsaku pateicību Latviešu fondam, Ņujorkas latviešu draudzei, Ņujorkas latviešu korim, visiem mūsu sponsoriem un Dziesmu svētku rīcības komitejai par sniegto pabalstu Lolitas Brīnumputna tapšanai.

Ramona Kļaviņa (Grimētāja) - Esmu tā, kuŗa katram pieliek pēdējo māksliniecisko punktu, izskata labā, pirms došanās uz skatuves. Ļoti patīk satikties ar interesantiem, burvīgiem cilvēkiem.

Aldis Kļaviņš (Scenografs, Tumstis) - Esmu Lolitas Brīnumputna dekorātors, tāpat kā 1997. gada mūzikālajā teātrī. Arī šoreiz pats piedalīšos izrādē, jo izrādas, ka varu gan dziedāt, gan dejot!

Kaira Kristberga (Taurenis) - Es ļoti gribu piedalīties ansamblī, jo uzstāties uz skatuves ar deju vai dziesmu ir mana sirdslieta. Vēlos arī tikties ar cilvēkiem, kam līdzīgas intereses — no visas pasaules, it īpaši no Latvijas. Ceru iegūt jaunu ģimeni, ar kuŗu man saistīs šī luga un latvietība.

Alberts Legzdiņš (Dziesmu tekstu autors) - Daudzu Čikāgas Piecīšu dziesmu un tekstu autors. Uz šo pasākumu, rakstīt vārdus Lolitas Brīnumputna dziesmām, mani uzaicināja komponists Andrejs Jansons. Pēc grūtām un gaŗām pārdomām, apmēram 5 minūtēm, piekritu un tagad turu visus četrus īkšķus, lai šī izrāde izdotos.

Laila Liepiņa (Sūrmīte) - Man ļoti patīk dziedāt un uzstāties lugās. Šogad beidzu Moravian College, kur piedalījos skolas korī un teātŗa grupā. Man nekad nebija jāpārdomā, kad mani aicināja ņemt dalību, vienmēr teicu — jā. Strādāju arī kā Ņudžersijas latviešu pamatskolas bērnu dārza un pirmskolas skolotāja.

Nora Treiberga Lund (Krodzinieka meita-Plēne) - Jansona kungs mani aicināja —es ar prieku pieņēmu aicinājumu! Koledžas gados dziedāju madrigalas, divus gadus piedalījos "Ethnic Dance Theatre," 15 gadus dziedu "Teiksmā." Tur arī koklēju un stabulēju. Arī dziedu draudzes korī.

Valdis Lūriņš (Režisors) - Teātris man ir patvērums, vieta, kur sarunāties ar pasauli, vieta, kuŗā atklāt un pilnveidot sevi. 2002. g. latviešu Dziesmu svētki ASV ir Latvijas apliecināšana. Tas man ir pats svarīgākais. Lai mums izdodas!

Mārcis Maņjakovs (Alnis) - Vēlos dziedāt un man tas patīk. Pirmo reizi piedalīšos Dziesmu svētkos. Ceru, ka ar savu darbu palīdzēšu šo iestudījumu padarīt krāšņāku.

Imanta Nīgala (Govju gane) - Esmu draudzīga, un man patīk dziedāt un spēlēt teātri. Man ir daudz enerģijas, un izbaudu jaunus piedzīvojumus. Es šogad absolvēju Ņudžersijas latviešu skolu un ļoti gaidu vasaru, jo braukšu uz nometni, Dziesmu svētkiem un Latviju!

Ilze Grendze-O'Hara (Krodzinieka meita-Plēne) - Es satiku savu vīru pēc pēdējā teātŗa, kuŗā piedalījos. Tamāra man lika tā dejot, ka biju labā formā. Varbūt viņa darīs vēl kādu brīnumu manā dzīvē?

Daira Ose (Pavadone-Samta) - Būs jauki atkal būt projām no ikdienas darba un nodoties latviešu nodarbībām, par ko ļoti priecājos.

Indra Ozola (Gane) - Gribu piedalīties izrādē un Dziesmu svētkos, jo man patīk darboties visās iespējamās mūzikas jomās. Kā flautiste, esmu bijusi ļoti uzticīga klasiskajai mūzikai. Studēšana universtātē Ņujorkā man pavērusi iespējas uzsākt pētijumus arī jaunajā mūzikā. Bet šī vasara ir kā radīta, lai izsprinģotos un izdziedātos Andreja lugā. Priecājos par iespēju satitkies ar tautiešiem un līdz kaulam izjust savu latvietību arī ārpus Latvijas.

Andris Padegs (Padomnieks un sūtnis) - Man patīk dziedāt, un ir laiks izmēģināt arī spēlēt teātri. Varbūt vēl iznāk jauna karjera! Man ir prieks te piedalīties kopā ar meitu Sandru un mazmeitu Līnu.

Aija Pelše (Ķēniņiene) - Esmu spēlējusi vairākās lugās jau no jaunības dienām, galvenokārt rakstura lomas. Andreja Jansona mūzikālie teātri mani saista, jo es baudu novērot izrādes tapšanu. Apbrīnoju ar kādu degsmi ansamblis tiek saliedēts divu nedēļu laikā, panākot augstvērtīgu izrādi. Piedalīšanās šai izrādē dod man iespēju izrauties no ikdienas un pavadīt pasakainu laiku ar profesionāliem, radošiem spēkiem.

Julia Plostniece (Princese Lolita) - Būs jauki atkal būt uz skatuves kopā ar draugiem Dziesmu svētkos. Atminos labos laikus Laimes Reibonī Klivlandē un Latvijas turnejā. Esmu priecīga būt daļa no šī jaunā, skaistā pasākuma.

Aleksis Rācenis (Cūku gans) - Es gribu piedalīties Lolitas Brīnumputnā, jo man patīk tēlot. Es arī spēlēju tauri. Bez tam es spēlēju lakross pilsētas komandā, un man patīk braukt ar riteni pa mežu.

Mārcis Rācenis (Gans) - Es gribēju piedalīties Lolitas Brīnumputnā, jo man bija liels prieks piedalīties Burvis un Puķes lugā. Man arī patīk spēlēt flautu. Bez tam man ļoti patīk spēlēt futeni un lakross. Man ir 13 gadi.

Kristīne Zārda-Rencs (Pavadone-Gantra) - Piedalījos Homo Novus un Gundegas uzvedumos. Gribēju vēlreiz pavadīt pāris nedēļas — padziedāt un padejot ar citiem vienā mūzikālā ansamblī. Man tas skaitās kā īsts vasaras atvaļinājums.

Māris Rence (Izrādes vadītājs un gaismotājs) - Manā ikdienas dzīvē ar latviešiem ir maz kontakta. Bet pagājušo vasaru, kopā ar ģimeni, biju Latvijā, kur stāvēju Doles salā uz zemes, kas pieder manai ģimenei kopš 1635. gada. Atklāju, ka esmu latvietis. Tā nu vēlos būt iesaistīts kaut kādā latviskā pasākumā. Šis mūzikālais darbs ir labākais veids kā savienot savu profesionālo māku un latvietību. Esmu profesors teātra laukā Norfolk State University.

Baiba Robiņa-Olinger (Krodzinieka meita-Guldze) - Piedalījos Homo Novus, Laimes Reibonī, un Skroderdienas Silmačos izrādēs Milvokos, Klīvlandē, Latvijā un Garezerā. Vīrs teica: "Ilgi viņi vairs tevi neaicinās — labāk pieņem ielūgumu!" Un es arī gribēju atkal darboties ar draugiem no Latvijas un Amērikas.

Artūrs Rūsis (Cintis) - Dzimu jaunākais dēls maniem vecākiem — un tomēr, pēc visiem šiem gadiem, vēl arvien esmu jaunākais dēls.

Brigita Siliņa (Ķēniņiene) - Esmu nolēmusi spēlēt teātri līdz sirmam vecumam, un priecājos par katru izdevību šo vēlmi īstenot.

Laimonis Siliņš (Sakārnītis) - Spēlēju teātri jau vairāk kā 60 gadus, gan Latvijā, gan Amērikā. Esmu "Mazā Teātra Sanfraciska" mākslinieciskais vadītājs.

Jānis Skujiņš (Ķēniņš) - Mācu arhitektūru, bet mīlu arī dziedāt, un ar to piedalos dažos ansambļos. Piedalījos arī Andreja Laimes Reibonī, kur satiku visādus talantīgus cilvēkus. Protams, tūlīt pieņēmu Andreja aicinājumu spēlēt Lolitas Brīnumputnā!

Andris Slokenbergs (Poķis) - Esmu Valža Roberta Slokenberga tēvs —Valdis dzima 2002. g. 18. martā! Valža māte, mana salaulātā, ir tekstīla māksliniece Rita Grendze. Ik pa laiku esmu biznesmenis, ķīmiķis, sportists un aktieris. Piedalos šajā mūzikālā pasākumā, lai varētu apmierināt spēlēšanas kāri.

Sandra Padega Slokenberga (Pavadone-Nanda) - Ir pienācis laiks dziedāt, dejot un tēlot kopā ar citiem, nevis vienai dzīvot pa māju. Tapēc ar entuziasmu atgriežos uz skatuves, lai piedalītos Andreja Jansona dziesmu spēlē pirmo reizi kopš tēloju galma dāmu Sprīdītī, 1978. gadā, Bostonas Dziesmu svētkos.

Andra Staško (Princese Lolita) - Man ir svarīga latviskā pasaule. Tik reti rodas iespēja piedalīties latviešu mūzikālā izrādē, un par manu lomu Lolitas Brīnumputnā esmu ļo ti sajūsmināta!

Laima Aule-Veide (Pavadone) - Esmu dzimusi un agro bērnību pārdzīvojusi Džūkstē, Zemgalē, kaŗa un trimdas gaitas turpinājusi Vācijā un pašreiz Amērikā. Esmu četru bērnu māte un piecu mazbērnu "Oma." Vienmēr vēl valdzina dziesma, deja, un latviskā vide — tapēc piedalos šai mūzikālā teātŗa pasākumā.

Signe Wurstner (Sūrmīte) - Esmu ļoti priecīga atkal sastrādāties ar Andreju Jansonu, jo ir mīļas atmiņas no Homo Novus uzvedumiem Milvoku Dziesmu svētkos 1983. gadā un Dziesmu Dienās Austrālijā. Es dzīvoju Vašingtonas pavalsts austrumos, kur strādāju pie Pacific Northwest National Laboratories kā hidroģeoloģe; pa vakariem šad tad mācu ģeoloģijas kursu pilsētas divgadīgā universitātē. Savā brīvajā laikā man patīk piedalīties vietējā teātrī, spēlēt tenisu un golfu, slēpot un braukt pa straujām upēm ar kajaka laivu.

Atis Zakatistovs (Pavadonis) - Šajā izrādē es piedalos kopā ar savu sievu, Aiju Auziņu. Mums abiem patīk šis piedzīvojums!

Pēteris Zārds (Poķis) - Esmu ilggadīgais Ņujorkas latviešu koŗa dalībnieks. Piedalījos mūzikālā teātrī Gundega 1988. g. Indianapoles Dziesmu Svētkos kā Zilais princis un Pirmais ubags. Priecājos ka Andrejs Jansons mani aicināja arī šoriez piedalīties Lolitas Brīnumputnā — man patīk spēlēt teātrī un dziedāt šādos pasākumos.